Eernobiias spradziens

https://goij-c.eu/lv/

Sprâdziens tiek definçts kâ ïoti augsta oksidâcijas vai sadalîðanâs reakcija, kas attiecas uz degoðu gâzu, tvaiku, uzliesmojoðu ðíidrumu vai putekïu vai ðíiedru lielu sadegðanu organismâ, izraisot temperatûras vai spiediena palielinâðanos kopâ ar triecienviïòu un akustisko efektu.

Sprâdzienam precîzi definçtos apstâkïos ir plakana, un tieði tad, kad degoðas izejvielas koncentrâcija ir izvçlçta skaidri noteiktâ diapazonâ, ko sauc par sprâdziena robeþu. Uzliesmojoðo komponentu koncentrâcija norâdîtajâ sprâdzienbîstamîbas diapazonâ neradîs eksploziju. Ir nepiecieðama zinâma enerìija, lai radîtu sprâdzienu, kura ierosinâtâjs var bût tâdi faktori kâ dzirksteles, kas raduðâs organizâcijas un elektrisko iekârtu darba laikâ, iekârtas elementi tiek uzsildîti lîdz ievçrojami vçrtîgai temperatûrai, atmosfçras un elektrostatiskâm izlâdçm. Ðo enerìiju sauc par zemu aizdedzes enerìiju, un to definç kâ elektromagnçtiskâ kondensatora ïoti delikâtu enerìiju, kuras risinâjums var aizdegt maisîjumu un liesmu izplatîðanos îpaðos testa apstâkïos. Sprâdzienbîstamîbas ierîces ir sprâdziendroðas ierîces, kas paredzçtas grâmatai zonâs, kurâs pastâv eksplozijas risks.

Mazâkâs aizdegðanâs enerìijas vçrtîba ir parametrs, kas tiks iegâdâts sprâdzienbîstamîbas novçrtçðanai, kas rodas no avotiem, piemçram, elektriskâm, elektrostatiskâm dzirkstelçm, dzirkstelçm, kas rodas no kapacitatîvâm vai induktîvâm elektriskajâm íçdçm, kâ arî mehâniskâm dzirkstelçm.

Degvielai ir jâbût savienotai ar oksidçtâju, un degðanas sâkðanai ir nepiecieðams ierosinâtâjs. Ir sliktâk sâkt putekïu sprâdzienu nekâ gâzes eksplozija. Ar difûziju gâze apvienojas ar saturu spontâni, un, lai izveidotu putekïu mâkoni, ir nepiecieðama mehâniska sajaukðana. Sprâdziena telpas samazinâðana veicina sprâdziena vardarbîbu, savukârt putekïu gûðanâ tâ tiek uzskatîta par faktoru, kas veicina tâs raðanos. Gâzes, oksidçtâji var bût skâbekïa vietâ, piemçram, fluors. Ðíidrumi, kas ir oksidçtâji, ietver perhlorskâbe, ûdeòraþa peroksîds un cieto vielu oksidçtâji ir: amonija nitrâts, metâla oksîdi. Degviela galvenokârt ir visi ðíidrumi, gâzes, bet arî cietvielas.